Lielais Gavēnis2023. gada 24. februāris

22.februārī aizsākas Gavēņa laiks.

Lielais Gavēnis ir gavēšanas laiks liturģiskajā gadā pirms Lieldienām (Kristus augšāmcelšanās svētkiem). Lielais Gavēnis ilgst no Pelnu dienas līdz Lielajai sestdienai, tās ir 40 dienas, kas atbilst laika periodam, ko Jēzus Kristus gavējot pavadīja tuksnesī (Mt 4:1-11). Gavēnis ir Dieva tuvuma un tā apzināšanās laiks. Šajā laikā kristieši klusumā un pārdomās atceras Jēzus Kristus ciešanas un nāvi, daudz lūdzas, izmeklē savu sirdsapziņu grēksūdzē, dara mīlestības un žēlsirdības kalpošanas darbus.

Ne velti pravietis Jesaja teica: „Vai ne šāds ir gavēnis, ko es pieņemtu- kad tiek atraisītas apspiestības važas, kad noņem spaidu jūgu, kad apspiesto palaiž brīvībā un sarauj visas saites! Un tāds, kad ar izsalkušo tu dali savu maizi. Kad nabagu un bezpajumtnieku tu ieved namā, kad ieraugi kailo un apģērb viņu, kad nenovērsies no otra, kad tāds kā tu pats,- tad tava gaisma izlauzīsies ausmā, tava dziedināšana steigs plaukt, taisnība ies tev pa priekšu, un Kunga godība būs tavs aizsegs. Tu sauksi, Kungs atbildēs, tu brēksi, Viņš teiks; Es šeit!”( Jes 58:6-9)

Viduslaikos Lielā gavēņa laikā nedrīkstēja ēst gaļu, olas un lietot uzturā piena produktus. Mūsdienās dažādās konfesijās gavēšanas tradīcijas atšķiras. Romas- katoļi parasti atturas no gaļas ēšanas. Jāņem vērā, ka gavēnis, pirmkārt ir garīgā prakse, proti, tas ir pārdomu, meditācijas un sevis sakārtošanas laiks. Tāpēc nevajadzētu drastiski riskēt ar savu veselību un badoties. Izslēdz no ēdienkartes tās lietas, par kurām zini – tas nāk man par sliktu. Tā var būt gaļa, piens un olas, saldumi un citi neveselīgi našķi.

Luteriskajā tradīcijā Lielais Gavēnis ir brīvprātīga garīgā prakse, kas dod iespēju cilvēkam pārbaudīt sevi, savus garīgos un arī fiziskos spēkus, tuvoties Dievam, izjust un satvert viņa žēlastību. Tas nav aizliegumu, bet iespēju laiks būt kopā ar Dievu.