Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. (Mt 6:31) |
||
VēstureĶemeru evaņģēliski luteriskā baznīca 1897.gadā bija pirmā mūra ēka Ķemeru kūrortā. Doma par baznīcas celtniecību bija radusies jau agrāk. Bet Krievijas cars atļāva celt luterāņu dievnamu tikai 1895.gadā, pirms tam – 1891.gadā, lūgums par luterāņu baznīcas celtniecību noraidīts, jo Ķemeros nebija pareizticīgo baznīcas. 1893.gadā Sv. Pētera Pāvila pareizticīgo baznīca bija celta no koka. Arī katoļu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca, kura iesvētīta 1898.gadā bija no koka. Baznīca tika celta pēc inženiera Heinriha Šēla projekta. Būvdarbus vadīja Ķemeru sēravotu iestādes vadītājs Dr. F. fon. Bergs un R. Polmanis. Ar viņu gādību tās būve galīgi nobeigta 1898. gadā. Baznīcas celtniecība izmaksājusi 17000 rbļ. Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca iesvētīta 1897.gada 2. jūnijā (pēc vecā stila). Ķemeru draudzes locekļi tolaik bijuši piederīgi Slokas draudzei, jo baznīca bijusi atvērta tikai vasarās – kūrorta sezonas laikā. Tolaik Slokas draudzes mācītājs bija E. Zeibots, kurš pats gan nav piedalījies Ķemeru baznīcas iesvētīšanā slimības dēļ. Dievkalpojumu noturējis latviešu valodā kāds cits mācītājs. Iepriekš pie baznīcas durvīm uzrunu teicis pirmais baznīcas priekšnieks un galvenais būves organizētājs Dr. fon Bergs vācu valodā. Pēc tam tika nodziedāta baznīcas himna „Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”. Atslēgtas durvis, gājuši iekšā. Otrais dievkalpojums todien nav noticis. Parasti dievkalpojumi svētdienās: no rīta vācu valodā, pēcpusdienā latviešu valodā. Pirmā dienā spēlēts uz harmonijam. Spēlētāja vārdu gan neviens neatceras. Ilgus gadus draudzei kalpojis Rīgas lauku prāvests Vilhelms Roznieks – no 1898. gada līdz 1937. gadam. 1941. gada sākumā viņš izceļoja uz Vāciju, kur miris. Bija parasts, ka vasarās peldu sezonas laikā dievkalpojumus Ķemeros noturēja mācītāji, kas kūrortā uzturējās dziedniecības nolūkos. Tāpat uz šo slaveno kūrortu Latvijas Republikas laikā tika sūtīti arī labākie teoloģijas studenti, lai prakses nolūkos veiktu kalpošanu. Pirmā pasaules kara laikā Ķemeri bija kaujas līnijā; krievu karaspēks 1915. gadā atkāpjoties Ķemerus nodedzināja, uzspridzināja dziedniecības iestādi. Ir domājams, ka 1 pasaules kara laikā arī pazuda vai tika iznīcināta pirmā altārglezna – Rūdolfa fon cur Mēlena glezna „Kristus svētī”. Pēc tam altārgleznas vietā uz tumši zila fona bija uzzīmēts balts krusts. 1929.gada 21. janvārī Ķemeru draudze kļuva patstāvīga, bet mācītājs bija kopīgs ar Slokas draudzi. Tolaik tā bija vismazākā draudze iecirknī – ap 200 draudzes locekļu. Draudzes locekļu skaits pamazām auga. Tā 1933.gadā bija jau 400 draudzes locekļu, 1934.gadā – ap 700, 1938.gadā – 1000. Pēc prāvesta V. Roznieka Ķemeru draudzē no 1937.gada līdz 1944.gadam apkalpojis mācītājs Jēkabs Mekšs, kurš II pasaules kara beigās izbraucis no Latvijas un strādāja kā mācītājs Brazīlijā. II pasaules kara laikā cietusi arī baznīca – to skāruša trīs bumbas (šrapneļu pēdas bija vērojamas baznīcas grīdā, altāra telpā un tornī). Mācītājs Juris Vilāns draudzē kalpojis no 1947.gada līdz 1950.gadam, vēlāk strādājis Aizputes draudzē. 1950.gada Ziemassvētkos baznīcā pirmo reizi pēc kara laika dievnamā iedegta elektriskā gaisma. 1950.gada 25.decembrī atklāta altāra glezna „Jēzus pie Betezdas dīķa” (Jņ. 5:1-9), ko mākslinieks Indriķis Zeberiņš izgatavojis jau 1943.gadā. Evaņģēlists (bij. Metodistu garīdznieks) Rūdolfs Goldšmits uzsāka darbu Ķemeru draudzē 1951.gadā; bija ļoti sirsnīgs un iemīlēts, bet 1953.gada 6.novembrī traģiski satiksmes negadījumā mira. Viņa laikā izkrāsota baznīcas iekšpuse, auga dievkalpojumu skaits. Pēc viņa draudzē kalpoja prāvests Vilhelms Migla līdz 1957.gada jūnijam, kad pārgāja draudzes darbā uz Liepāju. Mācītājs Kārlis Kristofors studēja teoloģiju Tērbatas universitātē, bijis latviešu strēlnieks, draudzē kalpo no 1957.gada jūnija līdz 1960.gada jūnijam. Pēc tam kalpojis Rīgas Pāvila draudzē. 1959.gada vasarā draudzē vikarēja Slokas draudzes virsmācītājs Artūrs Siļķe. Virsmācītājs Voldemārs Lorbergs bija Ķemeru draudzes mācītājs no 1960.gada jūlija līdz 1967.gada jūnijam. Mācītājs Valdis Amols Ķemeru draudzē kalpoja no 1967.gada oktobra līdz 2003. gadam. No 1994.gada līdz 1996.gadam draudzē vikarēja Uldis Alpe. No sākuma kā evaņģēlists vēlāk kā mācītājs no1997.gada līdz 2004.gadam kalpoja Guntars Dimants (pēc tam kļuva par prāvestu un tika pārcelts uz Dubultu draudzi; šobrīd ir kļuvis par Rīgas arhidiecēzes palīgbīskapu). 2004.gada jūnija līdz 2010.gada oktobrim kalpoja mācītājs Jānis Saulīte. Viņš arī kalpoja Slokas draudzē. No 2010. gada oktobra līdz 2011. gada martam draudzē kalpoja dažādi mācītāji, kurus nozīmēja Jūrmalas iecirkņa prāvests. 2011. gada 8. martā kalpošanu uzsāka mācītājs Atis Grīnbergs un 29. maijā tika ievests draudzē. Savu kalpošanu draudzē izbeidza 2018. gada 1. martā. 2018.gada 18. martā kalpošanu uzsāka mācītājs Kārlis Rozentāls. Kā pirmais draudzes priekšnieks pieminams Dr. F.fon Bergs. Kā draudzes kasieris sākumā pēc I pasaules kara darbojies skolotājs Fricis Simsons; viņa pēctecis bija Krišjānis Igenbergs. Kā ilggadīgs draudzes priekšnieks pieminams Jānis Pūpols, bet kā ilggadīgs sekretārs Jēkabs Gulbis, stacijas priekšnieks. Jūlijs Dirbe (1874 – 1950) darbojies draudzes padomē (revīzijas komisijas loceklis) no tā laika, kad draudze atdalīta no Slokas draudzes, līdz savai miršanai. Kā mūrnieks viņš ņēmis dalību pie Ķemeru baznīcas celšanas. Arī viņa sieva bija rosīga draudzes darbiniece. Draudzes padomes loceklis bijis arī Ķemeru pilsētas galva Pauls Smidenbergs, kurš izgādājis atļauju Jauno Ķemeru kapu ierīkošanai un pats kā pirmais tajos apbedīts. Ilgus gadus kā pēriminderis (jau Slokas baznīcā) draudzē kalpoja Edvards Katlaps (miris 1919.gadā), mežsargs, kura tēvs viens no ķemerniekiem, kad te bijušas tikai 5 mājas. Viņa dēls bija latviešu strēlnieks, vēlāk Latvijas valsts laikā Ķemeru miesta priekšnieks, pēc tam policijas priekšnieks, kas atceras baznīcas celšanu un iesvētīšanu kā 10 gadus vecs zēns. Ilgus gadus pērminderis bija Kristaps Gobziņš, kura māja bija blakus, viņš uzņēma mācītāju. Viens no pirmajiem pērminderiem bijis Šteinbergs. Ilggadīgs pērminderis, padomes loceklis un zvaniķis bijis Jānis Alberts, kura vedekla Ella Alberta vēlāk ilgi un kārtīgi, uzcītīgi Pēc II pasaules kara par draudzes priekšniekiem bijuši: Ernests Strauss, Jūlijs Kubliņš, Eduards Vanags, Jānis Lībers, Henrihs Fleišmanis, Roberts Ābele, Aleksandrs Greivulis. Aldis Janaitis par draudzes priekšnieku kalpoja no 1990.gada līdz 1999.gadam. Ērika Trauberga par draudzes priekšnieci bija no 1999.gada līdz 2006.gada jūnijam. Aigars Brīdiņš par draudzes priekšnieku bija no 2006.gada jūnija līdz 2006.gada decembrim . Aldis Janaitis par drauzdes priekšnieku atsāka kalpot no 2007.gada janvāra un beidza 2017.gada augustā. No 2017. gada augusta tika iecelta draudzes pārvalde, kuru vadīja Ērika Trauberga. Kā ērģelnieki spēlēja: Lidija Goldšmite, Vismanis, Benita Hermane, Herta Lilientāle, P.Eglītis, Valters Kaminskis, Georgs Fišeris, Hermīne Grigule, Pāvils Kārtiņš. Marija Zariņa, Māra Amola, Sarmīte Dabare, Miervaldis Indovics, Edīte Alpe, Iveta Ozoliņa, Jānis Briedis, Inta Helda, Līga Miķelsone. Kopš 1989.gada pie draudzes darbojas Svētdienas skola. Pirmā skolotāja bija Dzidra Janaite. Pēc tam par skolotājiem strādājuši: Jānis Briedis, Agnes Priede, Maija Trojanovska, Ginta Kubliņa, Sandra Strazda, Dace Briede, Linda Kudrjavceva, Valdis Janaitis, Maija Kalniņa, Lolita Kubliņa, Vija Pika, Iveta Cīrule. Ķemeru baznīcas pagalmā apbedīti astoņdesmit I pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki (Visgarām dievnama kreisajā pusē, par ko liecina piemineklis, ko atklāja 1924.gada 14. septembrī. Tas ir obeliska veidā celts no betona pēc E. Laubes metiem. Vienā pusē uz plāksnes rakstīti vārdi: „1915-1917. Varoņu slava nemirst mūžīgi. Šeit dus 80 latvju strēlnieki, miruši varoņu nāvē cīņā pret vāciešiem no 2. Rīgas, 5.Zemgales, 6.Tukuma, 7Bauskas un 8.Valmieras latviešu strēlnieku pulkiem. Neaizmirsti arī tu viņus.” Otrā pusē krustoti palmu zari un šķēpi. Vēlāk baznīcas otrā pusē apbedīti daži 1919.gada maijā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie kapteiņa Zolta karavīri. II pasaules kara laikā baznīcas dārzā iepretī sakristijai apbedīti 2 Kalniņa bērni, jo uz kapiem nav varējuši tikt. 1990. gadā Rīgas amatnieku brālība restaurēja baznīcai lielo logu vitrāžas, kā arī vitrāžas logiem altāra daļā. Sākot no 2000.gada ir uzsākti baznīcas remonta darbi, tika saremontēts tornis. 2001.gadā uzlikts jumta segums sakristijai, 2005.gadā tika pabeigts uzlikt jumta segumu visam dievnamam. Kāpnes pie ieejas sakristijā atjaunoja 2006.gadā. 2008.gada vasarā tika izgaismots baznīcas tornis, kā arī tiek nodots galīgajai apstiprināšanai baznīcas žoga restaurācijas projekts. 2009. gada jūnijā tiek veikts baznīcas iekšienes arhitektoniskā izpēte, lai varētu meklēt finansējumu baznīcas iekšienes kapitālam remontam. Arhitektonisko izpēti finansē draudze no saviem līdzekļiem. 2014. gadā uzsāka baznīcas iekšienes restaurācijas darbus. 2015.gadā tiek restaurētas kāpnes pie ieejas baznīcā, kā arī turpināja atjaunot grīdu baznīcas iekšpusē. Kāpņu restaurācijas darbi tieka finansēti (10000 EUR) no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Baznīcas grīdas restaurāciju finansē(9184 EUR) Jūrmalas dome ar draudzes līdzfinansējumu (3495 EUR). Darbus veica SIA Velve-AE2016. gadā tika paveikts liels darbs pie baznīcas interjera restaurācijas. Vēl tikai palikuši darbi pie balkona atjaunošanas un torņa telpas restaurācija pirmajā stāvā ieejas daļā. Kopsummā restaurācijā esam ieguldījuši 21288.40 EUR. 2017. septembrī tika pabeigta pilnībā baznīcas restaurācija. Restaurācija tika veikta par pašvaldības līdzekļiem, kuri ir atvēlēti kultūras pieminekļu aizsardzībai un no mūsu līdzfinansējuma. Visus darbus veica SIA Velve – AE. 2018.gada augustā atsākās restaurācijas darbi. Tiek atjaunotas vitrāžas lielajiem baznīcas logiem, jo ir pagājuši jau trīsdesmit gadi. Kopš pirmās rstaurācijas, kas tika veikta deviņdesmito gadu sākumā. Pa šo laiku vitrāžas ir deformējušās un nepieciešams tās atjaunot. Darbus veic celtniecības firma SIA Velve – AE. 2019.gada jūlijā atsvaidzināja altāra un kanceles krāsojumu, kā arī tika pārkrāsoti baznīcas soli atbilstoši interjeram. Darbus veic celtniecības firma SIA Velve – AE. Nu jau vairākus gadus Ķemeru evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzei ir māsu draudze – Lingbijas Kristiānas baznīcas draudze Kopenhāgenā (Dānijā). Meklējam finansējumu draudzes nama būvniecībai. Ķemeru vēsture Pilsētas tiesības Ķemeriem piešķirtas tikai 1928.g., kaut gan Ķemeri jau sen pazīstami tālu ārpus Latvijas robežām kā ievērojama dziedniecības vieta ar saviem veselības avotiem. Ķemeru pilsēta attīstījusies pie sēravotiem, ko senajā literatūrā apzīmēja par Slokas avotiem, bet tautā sauca par svētavotiem, jo tautā šo avotu ūdens
Jubilejas izdevums “Latvijas pilsētas valsts 20 gados” Rīga 1938. gads |
Mācītājs Aivars Gusevs e-pasts: aivars.gusevs@lelb.lv mob. 29574349 Draudzes priekšnieks Arturs Druziks e-pasts: adruziks@inbox.lv mob. 29463559 |
|